Tik vārds, kas nepateikts,
Pār zemi gulstas tā kā sniegs.
Tik smaids, kas nesmaidīts
Pie zvaigznēm aiznes mūs.
Tik nopūta, kas klusa aizplūst
Un jūrā nogrimst tā kā kuģis.
Es eju mežā, tā kā noreibusi bite,
Man pretī panāk koki,
Man aizmugurē paliek ēnas…
Par lietussargu sauli paņemu
Un mākonis kā lietusmētelis man der…