ra001 runas

Klusa doma

Klusa doma iekāpj upē atpūsties…
Uzkāpj kalnā, priecāties par dzīvi…
Nolec aizā, piesieta pie gumijas, lai sajustu…
Klusa domā aizlido līdz zvaigznēm…
Iekrīt jūras dibenā,
Aplīp meteoriem apkārt…
Apaug aļģēm, pārklājas ar rūsu…
Mētājas, kā negudra -
Uz priekšu, atpakaļ, tad atkal augšā,
Līdz nokrīt bezspēkā pie manām kājām.
Un tomēr tā ir doma, tā ir matērija,
To var sajust, aptaustīt un apostīt,
Līdz beidzot iebāzt galvā un sajust…
Sajust kritienu un lidojumu,
Sajust sauli, siena smaržu,
Ūdens spēku, gaismu, tumsu,
Pelnu vieglumu un gaisa spiedienu…
Pacelties un ieraudzīt un sataustīt,
Atrast bezgalības galu,
Zināt nezināmo, garšot negaršīgo…
Klusa doma ļauj man dzīvot
Būt cilvēkam un mīlēt.