Uz tā stūra joprojām sēž ubags, tik cits,
Un ilgas, kā brīvlaisti zirgi, mani samīt vēl vēlas,
Un Tu manas asinis izsūc līdz pēdējai lāsei,
Un cerību putni tik atmiņās zūd.
Mirkļi mūžībā krīt, logos gaisma vēl deg…
Raugos saulē vai zvaigznēs, Tava seja it visur…
Redzu mēnesī bālā, Tavu domu un jūtu.
Miglā noraso logs, liedzos mīlai teikt patiesos vārdus…