tā bija pēdējā doma,
ieskrējusi pagalmā priecāties par sauli
tā bija pēdējā nopūta,
pacēlusies mākoņos dejot ar zvaigznēm
tas bija pēdējais skatiens,
pieskāries manām lūpām, lai dzistu…
mēness dejo pēdējo deju ar zvaigznēm,
apķēris sauli, skumji smīnot par dziestošo dziesmu
jūra nolaiza krastu vēl cerībā naivā
pēc pēdējām saldajām šokolādēm,
kaija vēl nokliedz savu šūpuļdziesmu bērniem…
tavas plaukstas pieskāriens vēl kairina ādu
tava smarža vēl reibina domu, kas negrib vēl mosties
lūpas, kas sniedza man skūpstu vēl dedzina prātu
nopūta lēni izgaist plašumā tālā…
tūlīt…
tūlīt būs rīts un modīšos jaunai dienai…