Mar 11 2010

Sāpe
Sarakstījis admin iekš Bez tēmas
Komentēt

…

un tomēr sāp…
tā gribas pastiept roku un sajust Tavu silto plaukstu,
tā gribas iegrimt Tavu acu dzīlēs un neatgriezties vairs no tām.
cik šaura, bet tai pat laikā plaša bija mūsu telpa,
kad mēs vairs nebijām uz pasaules, ko sauc par Zemi.
mēs virpuļojām cauri vētrām, pāri košām pļavām,
mēs lidojām, kā ūdens piles mākonī
un aizmirsām kad bija nakts, kad sākās diena.
mēs ļāvāmies tam priekam, kas sirdi vienaldzīgu neatstāj
un basām kājām gājām cauri zvaigznēm
un ļāvām mūsu garam izjust prieku
tas bija sen…

     

Atstāj ziņu