ra001 runas

Čaula

Kad Tu man pēkšņi ienāci prātā,
Es biju savā čaulā
Un barojos no mazumiņa gaismas,
Kas nāca no spraugas vākā…
Tu man palīdzēji to salauzt
Un Tava gaisma mani apņēma
Tik cieši,
Ka grūti palika elpot
Es tagad kails
Stāvu pasaules priekšā,
Bet kauns neapņem mani,
Tik jūtu Tavu gaišumu silto,
visapkārt…
sev apkārt…
dvēselei apkārt…
Vēl nedaudz….
vēl apskāviens ciešs, pirms atnāk tumsa…
vēl dedzinošs skūpsts, pirms izkūst sveces…
vēl rokas pieskāriens Tavām krūtīm maigajām, pirms aiziet saule…
vēl glāstošs smaids, pirms sapņi pārņem domu…
un klusa nopūta, pirms aiziet diena…
vēl ziedošs ceriņš, pirms tas vītis kritīs…
vēl pumpurs plaukstošs, pirms tas plīsīs…
vēl vārds, vēl glāsts vēl skūpsts…
Vēl cerība… un sapnis dzimst…