Mar 11 2010

Solis
Sarakstījis admin iekš Bez tēmas
Komentēt

Solis.

Es redzēju eņģeli,
Tas nolaidās pie manis
Un raudzījās man acīs.
Es izstiepu roku, lai pieskartos tam,
Bet viņš zuda, kā migla, saulei austot,
Es gribēju pazust kopā ar viņu,
Izgaist kā dūmi brāzmainā vējā,
Bet nevarēju… es esmu dzīvs…
Mana miesa satur mani un domas
Un neļauj man pārkāpt tai malai,
Kur bezdibenis melns un aicinošs,
Sauc pēc manas dvēseles…
Tik solis… dzīves garuma solis,
Viens vienīgs, tik niecīgs kā visums,
Tik, jāsper un būšu es brīvs?
Es redzēju eņģeli lidojam projām,
Tas māja, lai nāku tam līdz,
Bet teica, lai palieku mājās,
Kur ir tik silti un jauki…
Tur tālumā nezināmas zvaigznes
Aukstas, bet skaistas un netveramas…
Te tuvumā Tu un Tavi glāsti…

     

Atstāj ziņu