ra001 runas

Durvis.

Gribu atvērt es durvis,
Kas, apkaltas dzelžiem, stāj manā priekšā.
Gribu pagrūst un ieraudzīt sauli.
Bet durvis, bez atslēgas neklausa mani…
Gribu zināt, kas ir aiz durvīm…
Tu jocīgais – tur taču nava nekā,
Durvis aizslēdz, un atslēgu norij,
Ja aiz tām ir tikai tukšums,
Tik bezgalīgs tukšums,
Ka aprij it visu, kas tajā nonāk.
Bet es gribu zināt…
Es gribu, lai mani tur aprij,
Lai tukšumā izkaisīts
Es klejotu tikai ar domām,
Bet ķermenis sadalīts atomos,
Vai molekulās, vai kas tur mēs esam…
Viens pieskāriens kluss,
Viena skaņa no pērkona, gaiša kā diena,
Tik gaistošs, tik netverams prieks,
Tas aiziet aiz durvīm,
Tas paslēpjas tumsā, kur nedzird kā klauvējos es…