ra001 runas

Gadalaiki

Tik vien, kā vēja nesta lapa rudens vējos,
Kā lietus pieskāriens, pie tavām lūpām -
Es pārvēršos par rudens dienu.
Tik vien, kā saules pieskāriens,
Kā lapas pumpurs, pārplīstot, kad rada dzīvi -
Es ieelpoju sevī pavasari.
Tik vien, kā pērkons, šķeļot debesis,
Kā reibonis, kas pārskrien pļavas -
Es esmu vasara.
Tik vien kā, pūkains sniegs, kas zemi klāj,
Kā sals, kas tiltus ceļ pār upēm -
Es ziemā redzu savus sapņus.
Tu, ejot pāri gadiem, gadsimtiem un mūžībai,
Tu mani ieelpo, tu mani sajūti un pieskaries
Tu mani izauklē un pārvērt mani dzīvē.