Mar 11 2010

Trepes
Sarakstījis admin iekš Bez tēmas
Komentēt

…

Cilvēks, aizmidzis uz trepēm, guļ.
Viņš gājis tālu ceļu tagad noguris,
Bet laika nebija, lai aizietu vēl tālāk.
Apklusis ir viss, un vilciens pēdējais jau aizgājis…
Laiks sabiezējis miglā,
Kurai izlauzties vairs nevar it nekas,
Tik apstādināts kadrs, viens vienīgs mirklis,
Līdz mūsu apziņai vēl atnes mēness gaismu.
Blāva gaisma, bieza migla,
Nav īstais laiks vēl mosties,
Bet laiks, kaut sabiezējis, tomēr skrien,
Un nevar apstāties un nevar atgriezties…
Vēl mirklis atpūtas, vēl mirklis neziņai,
Bet prāts jau rēķina cik ko un kāpēc tā…
Un acs jau vērties sāk,
Un saules gaismai ceļu dod.

     

Atstāj ziņu