Kāds pieskāriens sejai…
Vai aizmirsies vējš…
Vai jūras satvēriens ciešs.
Tumsa…
Kāds izdzēsa mani?
Vai tikai manu dzīvi?
Kāds paņēma mani sev līdz?
Vai tikai sauca pēc manis.
Un vīns…
Tik smaids, kas pārlido ēnai,
Kur kraukļi apsargā ēnas no saules,
Kur vampīri dejo pirms noreibt
No asiņu dzīrēm un miesas.
Tik cieši sajaucies vīraks ar sviedriem…
Un acu skūpsts liek nokrist no malas,
No malas, kas turēja mani pie zemes,
Lai nelidotu…