ra001 runas

Labdien!

Paskatīšos nedaudz atpakaļ un pastāstīšu kā tapa šī spēle.
Pašu spēli varat nokopēt un ieinstalēt no šejienes.

Notika tas jau ļoti sen – kādā 2005 gadā, kad Bruno Aščuks, mani palūdza piedalīties kā konsultantam spēles veidošanai Nacionālās Bibliotēkas reklamēšanai. Es protams piekritu, jo toreiz vēl aktīvi pats veidoju kaut kāda mazspēlītes un šī lieta interesēja. Novācāmies vairāki kakli un mēģinājām izdomāt kāda būs spēle. Sākumā tā tika iedomāta, ka neliela spēlīte, kurā būtu 2-3 istabas, pa kurām varētu klejot spēlētājs un atrast dažādas Latviešu Tautas pasakas un varbūt kaut kādu papildus informāciju. Tad, kad šis koncepts tika pieņemts, tad arī man lūdz varbūt varu uzņemties programmēšanas darbus. Nu sakarā ar to, ka nekā īpaši sarežģīta tur nebija uzņēmos ar.
Kādu pusgadu nekas īsti nenotika, varbūt daži techdemo, no kuriem neko tāpat saprast nevarēja. Tajā laikā vēl apspriedām kāda būs spēle vai tā tiks veidota flash’ā vai kā windows aplikācija, vai 3d un citi tamlīdzīgi “sīkumi”, līdz nonācām pie secinājuma, ka spēli jāveido kā nopumpējamu atsevišķu windows aplikāciju un viss notiksies 2d skatos.
Tajā laikā pats aizrāvos ar GameMaker un spēle arī solījās būt ļoti neliela, tādēļ izvēlējos tieši šo programmu, lai izveidotu spēli.
Tad pagāja vēl neliels laiciņš un “komandā” notika izmaiņas – mums pieslēdzās mākslinieks Harijs Brants un pārējie kaut kā nobīdījās malā, tā kā palikām mēs divi un Bruno kā producents. Jāsaka, ka bez Bruno droši vien šis process vilktos bezgalīgi un diez vai mēs būtu to pabeiguši vispār, tādēļ viņa loma spēles veidošanā bija ļoti liela.

Tad, ka komanda samazinājās līdz šiem trim cilvēkiem, tad pa īstam iesākās arī pašas spēles veidošana. Bez mākslinieka dotībām, Harija piemīt ļoti lielas izdomas spējas un spēle no 2 istabām beigās pārvērtās par 10 stāvīgu māju un pagrabu, katrā stāvā vidēji pa divām istabām un kaudze ar labajiem un sliktajiem personāžiem. Arī spēles ideja no vienkāršas pasaku palasīšanu pārvērtās par normālu questu ar daudziem miniuzdevumiem, vieniem vieglākiem citiem grūtākiem. Tā kā sākumā, kā arī vidū un beigās, tomēr neizveidojām dizaindokumentu, tādēļ nevarējām novērtēt, kāda spēle iznāks beigās un es paliku pie sākotnējās GameMaker izvēles, ko kaut kur izstrādes vidū nācās nedaudz nožēlot, bet tomēr kaut kā kopīgiem spēkiem šis izstrādes rīks mums padevās.

Tā kā spēle tika radīta 2d, tad Harijam nācās diezgan pasvīst, jo visus tēlus un animācijas, nācās radīt viņiem vienam pašam, kā arī viņš veidoja spēles sižetu, man nācās to vienkārši salikt kopā, kaut arī dažbrīd arī tas nenācās tik viegli. Sākumā mēs ilgi cīnījāmies, lai GM ieliktu animācijas tādā kvalitātē, kādā mēs to vēlējāmies – tam sākumā varēja izmantot tika bmp failus, kas aizņēma ļoti lielu vietu, bet parādījās jauna GM versija un nu jau bija iespēja pievienot png failus ar visu neredzamību un pusredzamību, kas nu jau varēja apmierināt Harija stigrās prasības, bet man tas atkal sagādāja papildus grūtības, jo png ielāde GM prasīja lielāku laiku, un pirmajās spēles versijās spēles ielādes laiks uz dažiem datoriem sasniedza jau tuvu 10. min.
Papildus grūtības radīja spēles izdošanas termiņi, mēs kā brīvmākslinieki, protams, gribējām garāku spēles izlaišanas termiņu, taču sponsori (Lattelekom) un arī Bibliotēkas Atbalsta Biedrība, par to neko dzirdēt nevēlējās, un viņus jau arī varēja saprast – spēles radīšanas laiks bija jau izstiepies trīs gadu garumā un ilgāk gaidīt nevarēja. Tad un beigās mums nācās saspringt un strādāt pastiprinātā režīmā, kas bija apmēram šāds – es cēlos ap 6 rītā un skatījos, ko man Harijs bija sasūtījis pa nakti, jo viņš strādāja tieši naktīs, līdz 9 es saliku sasūtīto materiālu un gāju uz darbu, ap 19 atgriezos mājās, tad jau pēc nakts maiņas bija pamodies Harijs un mēs apspriedām ko vēl vajadzētu izdarīt, līdz kādiem 24 es vēl parasti patestēju izdarīto un izlaboju kļūdas, tad likos gulēt, lai šo ciklu atkārtotu, sestdienās un svētdienās bija iespēja izdarīt ko vairāk, kaut arī tomēr šad un tad atpūta bija vajadzīga.
Tad nu šādā  režīmā strādājām kaut kur četrus mēnešus, līdz kaut kas rādāms bija arī sanācis. Mēs to joprojām saucām par betas versiju, bet to vajadzēja jau izlikt publikas apskatīšanai, ko arī izdarīja. Šī beta sanāc diezgan pavāja, ar ļoti lielu ielādes laiku un dažiem katastrofāliem bugiem, tādiem kā kukaiņu mīdīšana uzkārās, ja bija nospiests peles dubultklikšķis un nevarēja paņemt pirts slotu, ja to neizdarīja uzreiz pēc uzdevuma veikšanas. Bija arī mazākas kļūdas, kuras varbūt uzreiz nevarēja pamanīt, bet tomēr traucēja spēlēt.

Kad spēle tika ievietota nerealitātes mājas lapā, neko jau īpašu negaidījām, bet kaut kas tāds nebija sagaidāms pat lielākajos sapņos, mūsu spēli pirmajās nedēļās nopumpēja vairāki tūkstoši spēlētāji un forums bija pārpildīts ar jautājumiem, par spēles procesu. Tāds testeru skaits ātri vien atklāja visas būtiskās kļūdas, kuras protams tika salabotas un nu jau šo produktu varēja nosaukt par spēli.

Par spēles lielākajiem trūkumiem, kurus tā arī neizdevās novērst varētu nosaukt tās linearitāti, kaut arī tā ir nosacīta, tas ir spēlētājam nebija iespēja pilnīgi brīvi pārvietoties pa ēku un darīt pilnīgi visu, ko viņš vēlējās – dažas istabas atvērās tikai pēc noteiktu uzdevumu izpildes vai noteiktas sarunas notikšanas. Protams tas ir slikti, bet, tomēr, lai kaut tādu uztaisītu, tad jāiegulda milzīgs darbs notiku attīstības scenārijā, mums tam vienkārši pietrūka laika, tādēļ dažas situācijas novienkāršojām, bet kopumā atskatoties atpakaļ, jau tā liekas ieguldīts diezgan daudz un kopējais rezultāts ir diezgan iespaidīgs.
Milzīgs prieks, protams, bija Dienas Gada balvas piešķiršana, lai arī ne pašas lielākās, bet tomēr tas ir milzīgs sasniegums, ka kaut kas tāds vispār tika ievērots un arī novērtēts. Bija arī dažādas publikācijas gan internetā, gan drukātajā presē, bija intervijas televīzijā un radio. Tādēļ esmu ļoti gandarīts, ka man bija iespēja piedalīties šajā projektā un jo divkārt gandarīts, ka to izdevās pabeigt un spēlētāji to novērtēja.

Bet protams lielākais pārsteigums un prieks bija 2009 gadā, kad mūsu spēli iesūtīja Japānas Balvas vērtēšanā, kurā mūs arī ievēroja un spēle tika izvirzīta finālā. Tā rezultātā mūs uzaicināja piedalīties šī konkursa finālistu pasākumā, kurā bija nepieciešams prezentēt mūsu projektu. Mēs gan neieguvām nekādu balvu, bet jau tas vien, ka mēs tikām šāda konkursa finālā ir ļoti liels notikums. Varbūt par šo pasākumu es uzrakstīšu nedaudz vēlāk atsevišķi.

Nu tas ir īsumā viss par to kā mums gāja veidojot šo spēli.

Tā kā kādu laiku diezgan nopietni aizrāvos ar tādu spēļu veidošanas programmiņu kā Game Maker, tad arī biju uzrakstījis arī pamacību (tutorials) latviešu valodā, lai tie, kas vēlas sākt spēļu programmēšanu varētu arī kaut pamēģināt. Pamācības samērā vecas, bet vēl darbojas arī uz jaunajām Game Maker versijām.

GMTutorTanki

gmTutor_01